Aizsardzības kategorija: nacionālais parks
Kods: LV0200100
Natura 2000 teritorija: standarta datu forma
Administratīvais iedalījums: teritorija ietilpst Amatas, Beverīnas, Cēsu, Inčukalna, Krimuldas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Sējas, Siguldas un Kocēnu novados.
Platība: 91786 ha
Dibināšanas gads: 1973
Logo
Likums (01.01.2011.)
Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi:
02.05.2012. MK noteikumi Nr.317 ""Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
("LV", 78 (4681), 21.05.2012.) [stājas spēkā 22.05.2012.]
Saskaņā ar 02.05.2012. Ministru Kabineta noteikumu Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 81. punktu, 06.09.2016. Ministru Kabineta noteikumu Nr. 601 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi " 63. punktu un 29.11.2016. Ministru Kabineta noteikumu Nr. 751 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 63. punktu Dabas aizsardzības pārvalde nosaka un savā tīmekļa vietnē publisko dabas vērtību inventarizācijas datu un plānoto meža apsaimniekošanas pasākumu iesniedzamās datnes struktūru un formātu, kā arī dabas vērtību kartes datnes sagatavošanai izmantojamos klasifikatorus, apzīmējumus un datnes formātu. Šajā vietā arī turpmāk atradīsiet aktuālāko datu ievadīšanas ģeodatubāzi ar atbilstošiem klasifikatoriem programmas ArcGIS versijām 9.2-10.6.
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri nacionālā parka pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība - Vidzemes reģionālā administrācija (kontaktinformācija).
Dabas vērtības:
Teritorija izveidota, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas. Izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas - Nurmižu gravu, Roču meža, Inciema senkratu un Sudas purva rezervāta zonas. Gaujas un tās pieteku krastos īpaši reprezentatīvi ir devona smilšakmens atsegumi, kas lielākoties ir arī ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Izcili bagāta flora un fauna: konstatētas vairāk nekā 800 vaskulāro augu sugas, 149 putnu sugas, 48 zīdītāju sugas u.c. vērtības. Vairākos ezeros ir retas oligotrofu ezeru augu sabiedrības ar dortmaņa lobēliju, ezerenēm un ežgalvītēm.
Funkcionālo zonu robežu apraksts
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
Saskaņā ar Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Cilinska 2014.gada 27.februāra rīkojumu Nr.102 „Par dabas aizsardzības plānu darbības termiņa pagarināšanu” Gaujas Nacionalā parka dabas aizsardzības plāna darbības termiņš pagarināts līdz 2018.gada 31.decembrim.
Teritorijas raksturojums
Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks, dibināts 1973. gada 14. septembrī. Tā mērķis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas, ko raksturo liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekļi. Parka mērķis arī ir veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Gaujas Nacionālā parka (GNP) nozīmīgākā daļa un galvenā dominante – Gaujas senieleja – vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai. GNP platība ir 91786 ha un tā teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās. Parka teritorijā ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citāda veida darbības. Tās ir dabas rezervātu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu Parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta. Pārējā Parka teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušos ainavas struktūru.
Meži aizņem 47% no Parka teritorijas. Kopš 2004. gada GNP ir daļa no NATURA 2000 tīkla kā teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai. Tūrisma vēsturei GNP teritorijā ir senas tradīcijas. Pirmie apmeklētāji ar ceļa spieķi pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19. gadsimtā. Ik gadus tūkstošiem apmeklētāju piesaista savdabīgā ainava, Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības.
GNP atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.
Gaujas, Amatas un Braslas krastos iekārtotas ūdens tūristu apmetnes, autobraucējiem paredzētas vairākas autotūristu apmetnes, kājāmgājējiem takas vairāk nekā 100 kilometru kopgarumā, bet velotūristiem maršruti visā Gaujas Nacionālā parka teritorijā. GNP ir nemitīgā attīstībā. Ir izveidoti jauni Dabas izglītības centri, tiek veikti labiekārtojumi tūrisma objektos. Līgatnes dabas takās apmeklētāji var vērot meža iemītniekus no rekonstruētajām skatu platformām un vērot Gaujas senleju no un skatu torņa.